Izopropanolsun etanols ir abi spirti, taču to īpašībās ir būtiskas atšķirības, kas padara tos piemērotus dažādiem lietojumiem.Šajā rakstā mēs izpētīsim iemeslus, kāpēc dažādās situācijās etanola vietā tiek izmantots izopropanols.

Izopropanols, pazīstams arī kā 2-propanols, ir bezkrāsains, viskozs šķidrums ar viegli saldenu aromātu.Tas sajaucas ar ūdeni un lielāko daļu organisko šķīdinātāju.Izopropanolu parasti izmanto kā šķīdinātāju dažādās ķīmiskās reakcijās un kā tīrīšanas līdzekli dzinējiem un citām rūpnieciskām iekārtām.

No otras puses, etanols ir arī spirts, bet ar atšķirīgu struktūru.To parasti izmanto kā šķīdinātāju un dezinfekcijas līdzekli, taču tā īpašības padara to mazāk piemērotu dažiem lietojumiem.

Apskatīsim dažus iemeslus, kāpēc priekšroka tiek dota izopropanolam, nevis etanolam:

1. Šķīdinātāja jauda: Izopropanolam ir spēcīgāka šķīdinātāja spēja, salīdzinot ar etanolu.Tas var izšķīdināt plašu vielu klāstu, padarot to piemērotu lietošanai dažādās ķīmiskās reakcijās, kur šķīdība ir būtiska.Etanola šķīdinātāja spēja ir salīdzinoši vājāka, ierobežojot tā izmantošanu dažās ķīmiskās reakcijās.

2. Vārīšanās temperatūra: izopropanolam ir augstāka viršanas temperatūra nekā etanolam, kas nozīmē, ka to var izmantot augstākā temperatūrā, viegli neiztvaikojot.Tas padara to piemērotu rūpnieciskiem lietojumiem, kur nepieciešama karstumizturība, piemēram, dzinēju un citu iekārtu tīrīšanai.

3. Sajaukšanās ar šķīdinātāju: Izopropanols labāk sajaucas ar ūdeni un lielāko daļu organisko šķīdinātāju, salīdzinot ar etanolu.Tas atvieglo lietošanu dažādos maisījumos un preparātos, neizraisot fāzes atdalīšanu vai nogulsnēšanos.Savukārt etanolam ir tendence lielās koncentrācijās atdalīties no ūdens, padarot to mazāk piemērotu dažiem maisījumiem.

4. Bioloģiskā noārdīšanās: gan izopropanols, gan etanols ir bioloģiski noārdāmi, bet izopropanolam ir augstāks bioloģiskās noārdīšanās ātrums.Tas nozīmē, ka tas ātrāk sadalās vidē, samazinot iespējamo ietekmi uz vidi salīdzinājumā ar etanolu.

5. Drošības apsvērumi: Izopropanolam ir zemāka uzliesmojamības robeža salīdzinājumā ar etanolu, kas padara to drošāku apstrādi un transportēšanu.Tam ir arī zemāka toksicitāte, samazinot iedarbības risku uz operatoriem un vidi.Lai gan etanols ir mazāk toksisks nekā daži citi šķīdinātāji, tam ir augstāka uzliesmojamības robeža, un ar to jārīkojas piesardzīgi.

Noslēgumā jāsaka, ka izvēle starp izopropanolu un etanolu ir atkarīga no konkrētā pielietojuma un prasībām.Izopropanola spēcīgākā šķīdinātāja jauda, ​​augstāka viršanas temperatūra, labāka sajaukšanās ar ūdeni un organiskajiem šķīdinātājiem, augstāks bioloģiskās noārdīšanās ātrums un drošākas apstrādes īpašības padara to par daudzpusīgāku un vēlamāku spirtu daudziem rūpnieciskiem un komerciāliem lietojumiem salīdzinājumā ar etanolu.