Acetonsir organiskā šķīdinātāja veids, ko plaši izmanto dažādās nozarēs. Tā ražošanas process ir ļoti sarežģīts un prasa dažādas reakcijas un attīrīšanas soļus. Šajā rakstā mēs analizēsim acetona ražošanas procesu no izejvielām līdz produktiem.

Pirmkārt, acetona izejviela ir benzols, ko iegūst no naftas vai akmeņogļu darvas. Pēc tam benzols reaģē ar tvaiku augstas temperatūras un augsta spiediena reaktorā, iegūstot cikloheksāna un benzola maisījumu. Šī reakcija jāveic augstā temperatūrā 300 grādi pēc Celsija un augstā spiedienā 3000 psi.

Pēc reakcijas maisījumu atdzesē un sadala divās daļās: eļļas slānī augšpusē un ūdens slānī apakšā. Eļļas slānis satur cikloheksānu, benzolu un citas vielas, kurām jāveic papildu attīrīšanas darbības, lai iegūtu tīru cikloheksānu.

No otras puses, ūdens slānis satur etiķskābi un cikloheksanolu, kas arī ir svarīgas izejvielas acetona ražošanai. Šajā posmā etiķskābe un cikloheksanols tiek atdalīti viens no otra, destilējot.

Pēc tam etiķskābi un cikloheksanolu sajauc ar koncentrētu sērskābi, lai iegūtu reakcijas masu, kas satur acetonu. Šī reakcija jāveic augstā temperatūrā — 120 grādi pēc Celsija un augstā spiedienā — 200 psi.

Visbeidzot, reakcijas masu no maisījuma atdala destilējot, un kolonnas augšpusē iegūst tīru acetonu. Šajā solī tiek atdalīti atlikušie piemaisījumi, piemēram, ūdens un etiķskābe, nodrošinot, ka acetons atbilst rūpnieciskajiem standartiem.

Noslēgumā jāsaka, ka acetona ražošanas process ir ļoti sarežģīts un prasa stingrus temperatūras, spiediena un attīrīšanas pasākumus, lai iegūtu augstas kvalitātes produktus. Turklāt izejviela benzols tiek iegūta arī no naftas vai akmeņogļu darvas, kam ir zināma ietekme uz vidi. Tāpēc mums jāizvēlas ilgtspējīgi acetona ražošanas veidi un pēc iespējas jāsamazina tā ietekme uz vidi.