Acetonsir sava veida organiskais šķīdinātājs, ko plaši izmanto dažādās nozarēs. Tās ražošanas process ir ļoti sarežģīts, un tam ir vajadzīgas dažādas reakcijas un attīrīšanas darbības. Šajā rakstā mēs analizēsim acetona ražošanas procesu no izejvielām līdz produktiem.

Pirmkārt, acetona izejviela ir benzols, ko iegūst no naftas vai ogļu darvas. Pēc tam benzolu reaģē ar tvaiku augstas temperatūras un augstspiediena reaktorā, lai iegūtu cikloheksāna un benzola maisījumu. Šī reakcija jāveic augstā temperatūrā 300 grādos pēc Celsija un augsta spiediena 3000 psi.

Pēc reakcijas maisījumu atdzesē un sadala divās daļās: eļļas slānis augšpusē un ūdens slānis apakšā. Eļļas slānī ir cikloheksāns, benzols un citas vielas, kurām jāveic papildu attīrīšanas darbības, lai iegūtu tīru cikloheksānu.

No otras puses, ūdens slānis satur etiķskābi un cikloheksanolu, kas ir arī svarīgas izejvielas acetona ražošanai. Šajā posmā etiķskābe un cikloheksanols tiek atdalīti viens no otra ar destilāciju.

Pēc tam etiķskābi un cikloheksanolu sajauc ar koncentrētu sērskābi, lai iegūtu reakcijas masu, kas satur acetonu. Šī reakcija jāveic augstā temperatūrā 120 grādos pēc Celsija un augsta spiediena 200 psi.

Visbeidzot, reakcijas masu atdala no maisījuma ar destilāciju, un kolonnas augšpusē iegūst tīru acetonu. Šis solis noņem atlikušos piemaisījumus, piemēram, ūdeni un etiķskābi, nodrošinot, ka acetons atbilst rūpniecības standartiem.

Noslēgumā jāsaka, ka acetona ražošanas process ir ļoti sarežģīts, un, lai iegūtu augstas kvalitātes produktus, nepieciešami stingri temperatūras, spiediena un attīrīšanas posmi. Turklāt izejvielu benzols tiek iegūts arī no naftas vai ogļu darvas, kurai ir zināma ietekme uz vidi. Tāpēc mums jāizvēlas ilgtspējīgi veidi, kā iegūt acetonu un pēc iespējas samazināt tā ietekmi uz vidi.