Atšķirība starp izopropilu unizopropanolsslēpjas to molekulārajā struktūrā un īpašībās. Lai gan abi satur vienādus oglekļa un ūdeņraža atomus, to ķīmiskā struktūra ir atšķirīga, kas rada būtiskas atšķirības to fizikālajās un ķīmiskajās īpašībās.

Izopropilspirts, kas pazīstams arī kā izopropanols, pieder pie spirtu saimes un tā ķīmiskā formula ir CH3-CH(OH)-CH3. Tas ir gaistošs, viegli uzliesmojošs, bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu. Tā polaritāte un spēja sajaukties ar ūdeni padara to par svarīgu rūpniecisko ķīmisku vielu, ko izmanto dažādās jomās, piemēram, šķīdinātājos, antifrīzos un tīrīšanas līdzekļos. Izopropanolu izmanto arī kā izejvielu citu ķīmisku vielu ražošanā.

No otras puses, izopropils apzīmē ogļūdeņraža radikāli (C3H7-), kas ir propila (C3H8) alkilatvasinājums. Tas ir butāna (C4H10) izomērs un ir pazīstams arī kā terciārais butils. Izopropilspirts, no otras puses, ir izopropila spirta atvasinājums. Lai gan izopropilspirtam ir pievienota hidroksilgrupa (-OH), izopropilam nav nekādas hidroksilgrupas. Šī strukturālā atšķirība starp abiem rada būtiskas atšķirības to fizikālajās un ķīmiskajās īpašībās.

Izopropilspirts tā polārā rakstura dēļ viegli sajaucas ar ūdeni, savukārt izopropilspirts ir nepolārs un nešķīst ūdenī. Izopropanolā esošā hidroksilgrupa padara to reaģētspējīgāku un polārāku nekā izopropilspirts. Šī polaritātes atšķirība ietekmē to šķīdību un sajaukšanās spēju ar citiem savienojumiem.

Noslēgumā jāsaka, ka, lai gan gan izopropil, gan izopropanols satur vienādu oglekļa un ūdeņraža atomu skaitu, to ķīmiskā struktūra ievērojami atšķiras. Hidroksilgrupas klātbūtne izopropanolā piešķir tam polāru raksturu, padarot to viegli sajaucamu ar ūdeni. Izopropilam bez hidroksilgrupas šīs īpašības nav. Tāpēc, lai gan izopropanolam ir daudz rūpniecisku pielietojumu, izopropila pielietojums ir ierobežots.