Epidēmijas ietekmē Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs un daudzos citos aizjūras reģionos nesenā biežā valsts slēgšana, pilsētu, rūpnīcu un uzņēmumu slēgšana nav nekas jauns. Pašlaik apstiprināto jaunās koronavīrusa pneimonijas gadījumu kopējais skaits pasaulē pārsniedz 400 miljonus, un kopējais nāves gadījumu skaits ir 5 890 000. Daudzās valstīs un reģionos, piemēram, Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Itālijā, Krievijā, Francijā, Japānā, Taizemē utt., apstiprināto gadījumu skaits 24 rajonos pārsniedz 10 000, un daudzu reģionu vadošajiem ķīmijas uzņēmumiem draud slēgšana un ražošanas apturēšana.

Epidēmijas daudzpunktu uzliesmojums ir panācis arī saasināšanos ģeopolitiskajā konfliktā, būtiski mainoties situācijai Ukrainas austrumos, kas ir ietekmējis jēlnaftas un dabasgāzes piegādi ārzemēm. Vienlaikus daudzi ķīmijas rūpniecības uzņēmumi, piemēram, Crestron, Total Energy, Dow, Inglis, Arkema u.c., ir paziņojuši par nepārvaramas varas apstākļiem, kas ietekmēs produkcijas ražošanu un pat pārtrauks piegādi uz vairākām nedēļām, kas neapšaubāmi būtiski ietekmēs pašreizējo Ķīnas ķīmisko vielu tirgu.

Ģeopolitiskā konflikta eskalācijas, ārvalstu epidēmiju un citu nepārvaramas varas apstākļu dēļ Ķīnas ķīmiskajā tirgū parādījās jauna vētra – daudzi, kas ir atkarīgi no importētām izejvielām, sāka klusi celties.

Saskaņā ar Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas datiem, vairāk nekā 130 galveno ķīmisko pamatmateriālu veidu 32% no Ķīnas šķirnēm joprojām ir tukšas, 52% šķirņu joprojām ir atkarīgas no importa. Piemēram, augstas klases elektroniskās ķīmiskās vielas, augstas klases funkcionālie materiāli, augstas klases poliolefīni, aromātiskie savienojumi, ķīmiskās šķiedras utt., un lielākā daļa iepriekš minēto produktu un rūpniecības ķēdes apakšnodaļu izejvielu pieder pie beramkravu ķīmisko izejvielu pamatkategorijas.

Šo produktu cenu tendence no gada sākuma pakāpeniski pieauga, sasniedzot 8200 juaņas/tonnu, kas ir gandrīz par 30%.

Toluēna cena: pašlaik tā ir 6930 juaņas/tonna, kas ir par 1349,6 juaņām/tonnu vairāk nekā gada sākumā, kas ir par 24,18 %.
Akrilskābes cenas: pašlaik tiek kotētas 16 100 juaņu/tonnā, kas ir par 2900 juaņām/tonnā vairāk nekā gada sākumā, kas ir par 21,97 %.
N-butanola cena: pašreizējais piedāvājums ir 10 066,67 juaņas/tonnā, kas ir par 1 766,67 juaņām/tonnā vairāk nekā gada sākumā, kas ir par 21,29 %.
DOP cena: pašreizējais piedāvājums ir 11 850 juaņas/tonna, kas ir par 2075 juaņām/tonnu vairāk nekā gada sākumā, kas ir par 21,23 %.
Etilēna cena: pašreizējais piedāvājums ir 7728,93 juaņas/tonna, kas ir par 1266 juaņām/tonnu vairāk nekā gada sākumā, kas ir pieaugums par 19,59%.
PX cena: pašreizējais piedāvājums ir 8000 juaņas/tonna, kas ir par 1300 juaņām/tonnu vairāk nekā gada sākumā, kas ir pieaugums par 19,4%.
Ftalskābes anhidrīda cena: pašreizējais piedāvājums ir 8225 juaņas/tonna, kas ir par 1050 juaņām/tonnu vairāk nekā gada sākumā, kas ir par 14,63 %.
Bisfenola A cena: pašreizējais piedāvājums ir 18 650 juaņas/tonna, kas ir par 1775 juaņām/tonnu vairāk nekā gada sākumā, kas ir pieaugums par 10,52 %.
Tīra benzola cena: pašreizējais piedāvājums ir 7770 juaņas/tonna, kas ir par 540 juaņām/tonnu vairāk nekā gada sākumā, kas ir par 7,47 %.
Stirola cenas: pašlaik tiek kotētas 8890 juaņu/tonnā, kas ir par 490 juaņām/tonnā vairāk nekā gada sākumā, kas ir par 5,83 %.
Propilēna cena: pašreizējais piedāvājums ir 7880,67 juaņas/tonna, kas ir par 332,07 juaņām/tonnu vairāk nekā gada sākumā, kas ir par 4,40 %.
Etilēnglikola cenas: pašlaik tiek kotētas 5091,67 juaņas/tonnā, kas ir par 183,34 juaņām/tonnā vairāk nekā gada sākumā, kas ir par 3,74 %.
Nitrila gumijas (NBR) cenas: pašlaik tiek kotētas 24 100 juaņu/tonnā, kas ir par 400 juaņām/tonnu vairāk nekā gada sākumā, kas ir par 1,69 % vairāk.
Propilēnglikola cenas: pašlaik tiek kotētas 16 600 juaņu/tonnā, kas ir par 200 juaņām/tonnu vairāk nekā gada sākumā, kas ir pieaugums par 1,22%.
Silikona cenas: pašreizējais piedāvājums ir 34 000 juaņu/tonna, kas ir par 8200 juaņām/tonnu vairāk nekā gada sākumā, kas ir par 31,78 %.

Publiskie dati liecina, ka Ķīnas jauno ķīmisko materiālu ražošana ir aptuveni 22,1 miljons tonnu, iekšzemes pašpietiekamības līmenis ir pieaudzis līdz 65%, bet produkcijas vērtība ir tikai 5% no kopējās iekšzemes ķīmiskās produkcijas, tāpēc tā joprojām ir lielākā Ķīnas ķīmiskās rūpniecības daļa.

Daži vietējie ķīmijas uzņēmumi apgalvo, ka importēto preču trūkums nav tieši vietējo produktu iespēja? Taču izrādās, ka šis apgalvojums ir diezgan nepamatots. Ķīnas ķīmiskās rūpniecības strukturālā pretruna "pārpalikums zemākajā līmenī un nepietiekamība augstākajā līmenī" ir ļoti izteikta. Lielākā daļa vietējo produktu joprojām atrodas rūpnieciskās vērtību ķēdes zemākajā līmenī, dažas ķīmiskās izejvielas ir lokalizētas, taču atšķirība starp produktu kvalitāti un importētajiem produktiem ir liela, un nav izdevies panākt liela mēroga industrializētu ražošanu. Iepriekš šo situāciju varēja atrisināt, iepērkot ārzemēs dārgas preces, taču pašreizējā tirgū ir grūti apmierināt importa pieprasījumu pēc augstas klases izejvielām.

Ķīmisko vielu piegādes trūkums un cenu pieaugums pakāpeniski tiks pārnests uz lejupējo tirgu, izraisot vairākas nozares, piemēram, sadzīves tehnikas, mēbeļu, transporta, nekustamā īpašuma utt. Piegāžu trūkums un citas situācijas ir ļoti nelabvēlīgas visai rūpniecības un iztikas nozares ķēdei. Nozares iekšējie pārstāvji norāda, ka pašlaik jēlnafta, ogles, dabasgāze un cita lielapjoma enerģija saskaras ar piegādes krīzi, ko ietekmē vairāki sarežģīti faktori, un sekojošo cenu pieaugumu un ķīmisko vielu trūkumu īstermiņā var būt grūti panākt.